Ķēdes tranšeju racējs nodod dīzeļdzinēja rotāciju savā energosistēmā uz reduktora pārnesumkārbu, izmantojot četru{0}}siksnu piedziņu. Reduktora pārnesumkārba darbina galveno ķēdes ratu, kas uzstādīts uz pārnesumkārbas, un tas savukārt virza ķēdi, kas tai savienojas. Frēzes ir uzstādītas uz ķēdes, un zem energosistēmas piedziņas ķēde virza griezējus griezties un pārvietoties, tādējādi panākot tranšeju rakšanu.
Ķēdes tranšeju rakējs galvenokārt sastāv no barošanas sistēmas, reducēšanas sistēmas, ķēdes piedziņas sistēmas un augsnes{0}}dalīšanas sistēmas. Daži apraksti arī norāda, ka tā struktūra galvenokārt sastāv no piedziņas skriemeļa, piedziņas vārpstas, pārnesumkārbas, griezēja vārpstas un rāmja. Tā rakšanas ātrums ir ātrs, sasniedzot 500-700 metrus stundā, palielinot būvniecības efektivitāti aptuveni trīs reizes, salīdzinot ar tradicionālajiem ekskavatoriem, un piedāvājot augstāku darba efektivitāti nekā roku darbs un ekskavatori.
Runājot par tranšeju rakšanas kvalitāti, tas var sasniegt nemainīgu tranšejas dziļumu, vienmērīgu platumu un regulējamus izmērus. Tranšejas var būt šauras līdz 10 centimetriem un līdz 2 metriem dziļas, un tās ir taisnas ar stāvām sienām. Lai izraktu dažāda platuma tranšejas, to var pārveidot par vienas vai divu ķēdes modeļiem, kas ir piemēroti tranšeju rakšanai dažādās jomās, piemēram, lauksaimniecības zemes apūdeņošanas kanālos, gāzes vados, naftas cauruļvados, ūdensvados un pazemes kabeļu ieguldīšanai. Pārbaude, izmantojot modernas projektēšanas metodes, piemēram, galīgo elementu analīzi, parāda, ka maksimālais ekvivalentais spriegums tranšeju rakšanas ierīces kritiskajā punktā ir daudz mazāks par materiāla tecēšanas robežu, un visas konstrukcijas maksimālā deformācija ir ļoti maza. Turklāt darba frekvence izvairās no savas dabiskās frekvences, efektīvi novēršot strukturālo rezonansi.
